Grieķija


Rodas sala

Kā vēsta leģenda, dienā, kad dievi dalīja pasauli, saules dievam Heliosam bija jāapgaismo zeme, tādēļ, būdams aizņemts, viņš neieradās uz sadali un viņam nekas netika piešķirts. Tad no jūras dzīlēm viņš pacēla salu un nosauca to savas sievas – Rodas vārdā. Tāpēc no sen seniem laikiem visi salas iedzīvotāji uzskata sevi par saules dieva Heliosa bērniem.

Rodas sala, kura kādreiz bija svarīgs Grieķijas saimnieciskais un kultūrvēsturiskais centrs, atrodas netālu no Turcijas krastiem. To apskalo Egejas jūra un Vidusjūra. Rodas sala ir trešā lielākā no Grieķijas salām (pēc Krētas un Evijas) – tās platība sastāda 1400 kv.km, garums – 78 km. Tūristus šeit piesaista patīkamais klimats, atpūtas iespēju daudzveidība un burvīgas pludmales. Vasaras Rodas salā vienmēr ir siltas, bet ziemās klimats ir maigs. Gadā šeit ir ne mazāk kā 300 saulainu dienu, tāpēc sala pārklāta ar krāšņu zaļojošu segu – milzums dažādu savvaļas ziedu, neskaitāmas peoniju sugas, ap 50 dažādu orhideju, īrisi, lilijas....
Salā, kura ir slavena ar savu vēsturi, ideāli apvienojas dažādas kultūras: antīkās pasaules, viduslaiku un mūsdienu. Rodas salu vairākkārtīgi centušies iekarot cittautieši: romieši, bizantieši, krustneši, turki. Atpūta šeit, kā arī Grieķijā kopumā, ir cieši saistīta ar jaunu ziņu iegūšanu.
Antīkajos laikos, Rodas sala kļuva slavena ar milzīgo Heliosa statuju, kuru nosauca par Rodas Kolossu. Varenā Heliosa statuja, ar spīdošu vainagu galvā, bija 36 m augsta un tika celta 12 gadus. Tās celšanai tika izlietotas 15 t bronzas un 9 t tērauda. Statuja tika veidota, saliekot no atsevišķām daļām, katrai daļai virsū uzbērot zemi. Tas tika darīts tādēļ, lai meistari varētu pacelties augstāk un turpināt skulptūras veidošanas darbus. 285. g. pirms mūsu ēras, statujas celšanas darbus pabeidzot, uzbērumi tika nojaukti. Ziņas par šo grandiozo, saulē mirdzošo bronzas skulptūru izplatījās dažādās valstīs, savukārt pašu mākslas darbu varēja saskatīt jau no liela attāluma. Neskatoties uz to, ka statujas mūžš izrādījās tikai 56 gadus neilgs un 223. g. pirms mūsu ēras to sagrāva spēcīga zemestrīce, tā paspēja iekarot slavu, kā viens no septiņiem pasaules brīnumiem. Sakotnēji salas iedzīvotāji gribēja atjaunot statuju, bet pēc tam no ieceres atteicās, nolemjot, ka, iespējams, dievam Heliosam tā nav patikusi un tāpēc viņš to nopostījis.
Nokritusī statuja ar saplaisājušiem ceļgaliem (no šejienes cēlies teiciens – “koloss uz māla kājām”), nogulēja krastā gandrīz tūkstoš gadus, kamēr 977. g. vietējais arābs to pārdeva kādam svešzemniekam. Kā vēsta leģenda, lai nogādātu statuju pārkausēšanai, pircējs sagrieza to gabalos. Statujas pārvešanai bija nepieciešami 900 kamieļus.


Atpakaļ