Kipra


Par Kipru

Oficiālais nosaukums: Kipras republika (Kipriakí Dimokratía)

Valsts iekārta: Konstitucionālā republika

Galvaspilsēta: Nikosija

Teritorija: 9251 km2

Iedzīvotāji: 788457    (2007.g jūlijā)

Vietējais laiks: GMT + 2 ( vienāds ar Latvijas laiku )

Valūta: no 01.01.2008. eiro (EUR), agrāk Kipras mārciņa , 1CYP = 100 centi

Valoda: valsts valoda ir grieķu (Kipras dialekts), no svešvalodām biežāk lietotās ir turku un angļu

Reliģija: pareizticīgie (Grieķu pareizticīgā baznīca) - 78%, musulmaņi - 18% , maroniti u.c.

Elektrība: spriegums tīklā 220V (britu parauga rozetes)

Klimats: Kiprā ir tipisks vidusjūras klimats ar sausu, karstu vasaru un mēreni mitru, siltu ziemu. Lietus mēdz būt periodā no novembra līdz martam, tomēr vidēji 330 dienas gadā ir saulainas. Piemērotākais laiks ceļojumiem uz Kipru ir no aprīļa sākuma līdz novembrim. No janvāra līdz martam iespējams atpūsties slēpošanas kūrortos Troodos kalnos. Vasarā, pateicoties nelielajam mitruma daudzumam, karstums šeit ir viegli panesams. "Visaukstākā" vieta uz salas ir Pafosas rajonā, kur vasarās ir par 3- 4°С vēsāks, nekā Larnakā vai Limasolā. Peldēšanās iespējama praktiski cauru gadu, jo ūdens temperatūra reti kad noslīd zem + 18°С.

Vēsture: Pirmie iedzīvotāji uz salas nonāca jau 7000. gadā pirms mūsu ēras. Svarīgs notikums bija grieķu kolonizatoru ierašanās 12. līdz 11.gs pirms mūsu ēras, atvedot uz salu valodu, kultūru, reliģiju un tradīcijas. Šai zemei pārī gājuši grieķu, bizantiešu un krustnešu pulki, tādēļ seno pilsētu drupas ar teātriem un dievnamiem mijas ar antīkiem klosteriem un viduslaiku cietokšņiem.
1960. gadā Kipra, kas bija saglabājusi grieķu valodu un kultūru, kļuva par neatkarīgu republiku. Kopš 1974. gada jūlija dramatiskajiem notikumiem 37% Kipras teritorijas salas ziemeļu daļā kontrolē Turcija. Kopš 2004. gada Kipra ir ES dalībvalsts.


Atpakaļ